Kāpēc bērns skolā uzvedas citādi nekā terapijā?

"Pie ABA terapeita viss izdodas."

"Logopēds saka, ka sadarbojas lieliski."

"Mājās viņš prot visu, ko lūdzam."

"Bet skolā šķiet, ka tas pats bērns pēkšņi vairs neko nespēj..."

Šādu jautājumu dzirdu ļoti bieži.

Un tas ir saprotams. Ja bērns vienā vidē tiek galā labi, bet citā rodas grūtības, vecākiem neizbēgami rodas šaubas.

Varbūt terapija nestrādā? Varbūt skolā viņam nepievērš pietiekami daudz uzmanības? Varbūt viņš vienkārši negrib?

Tomēr realitātē atbilde parasti ir daudz vienkāršāka.

Bērns nav tikai savu prasmju kopums

Tas, ka bērns prot izpildīt uzdevumu individuālā nodarbībā, vēl nenozīmē, ka viņš automātiski spēs to pašu izdarīt klasē.

Individuālajā terapijā vide ir rūpīgi pielāgota bērnam. Ir viens pieaugušais, maz traucējošu faktoru, skaidra struktūra, tūlītējs atbalsts un uzdevumi, kas pielāgoti tieši viņa spējām.

Skolā viss ir citādi. Tur vienlaikus jāspēj tikt galā ar daudziem papildu izaicinājumiem.

Sensorā vide prasa milzīgu piepūli

• Troksnis gaitenī.
• Skolas zvans.
• Klasesbiedru sarunas.
• Spilgta gaisma.
• Ēdnīcas smaržas.
• Krēslu skaņas.

Daudziem bērniem ar paaugstinātu sensoro jutību šie kairinājumi nav tikai fons. Tie prasa ļoti daudz enerģijas.

Daļa resursu tiek patērēta, lai vienkārši justos droši un pielāgotos videi. Tikai tas, kas paliek pāri, ir pieejams mācībām.

Grupā prasības ir pavisam citas

Individuālajā nodarbībā visa speciālista uzmanība ir veltīta vienam bērnam.

Skolā jāgaida sava kārta, jāievēro kopīgi noteikumi, jāstrādā kopā ar citiem bērniem un vienlaikus jāseko skolotāja norādījumiem.

Arī tās ir prasmes. Un tās neveidojas vienā dienā.

Sociālās prasmes nevar iemācīties vienatnē

Skolā bērns nepārtraukti mijiedarbojas ar citiem.

Viņam jāmācās sadarboties, dalīties, gaidīt, pieņemt atteikumu, risināt konfliktus un pielāgoties dažādiem cilvēkiem.

Tas bieži vien ir daudz sarežģītāk nekā iemācīties burtus vai ciparus.

Skola nav paredzama vide

Ikdienā ne viss notiek pēc plāna.

• Mainās stundu saraksts.
• Skolotājs saslimst.
• Sporta stunda notiek ārā.
• Ekskursija aizkavējas.
• Klasesbiedrs pēkšņi sāk skaļi vokalizēt.

Tieši šādas situācijas bērnam rada īstos izaicinājumus. Kabinetā tās nav iespējams pilnībā atdarināt, taču skolā tās ir ikdiena.

Uzvedība vienmēr kaut ko pasaka

ABA pieejā mēs nesakām, ka uzvedība ir "slikta" vai "laba".

Mēs cenšamies saprast, kāpēc tā rodas.

Varbūt uzdevums ir pārāk grūts.

Varbūt bērns meklē pieaugušā uzmanību.

Varbūt viņš cenšas izvairīties no nepatīkama sensorā pārslogojuma.

Varbūt viņam vienkārši nav cita veida, kā pateikt, ka ir par grūtu.

Kad saprotam uzvedības iemeslu, varam iemācīt bērnam piemērotāku veidu, kā panākt to pašu.

Kāpēc prasmes nepārceļas uz skolu?

Zinātnē to sauc par prasmju pārnesi jeb generalizāciju.

Tā ir spēja izmantot apgūto ne tikai terapijas kabinetā, bet arī citās vidēs, kopā ar dažādiem cilvēkiem un reālās dzīves situācijās.

Jau 1977. gadā ABA pētnieki Stokes un Baer parādīja, ka ar pieeju "iemācīt un cerēt" nepietiek. Ja vēlamies, lai prasmes parādītos arī ārpus terapijas, to pārnese ir jāplāno un mērķtiecīgi jātrenē.

Arī jaunāki pētījumi rāda to pašu. Bērni bieži apgūst prasmes individuālās nodarbībās, taču lielākais izaicinājums ir izmantot tās ikdienā. Tieši tāpēc pētnieki uzsver, cik svarīgi ir bērnam regulāri trenēt prasmes dažādās vidēs, kopā ar dažādiem cilvēkiem un reālās dzīves situācijās.

Kā mēs to risinām Impulss skolā?

Impulss skolā mūsu mērķis nav tikai iemācīt prasmi.

Mūsu mērķis ir panākt, lai bērns to izmantotu arī dzīvē.

Tāpēc komunikācija, sociālās prasmes, patstāvība, emocionālā pašregulācija un akadēmiskās prasmes tiek trenētas visas dienas garumā - klasē, starpbrīžos, pusdienās, sporta stundās, ekskursijās un citās ikdienas situācijās.

Visa komanda strādā pēc vienotiem ABA principiem. Tas nozīmē, ka bērnam nav katrā vidē jāmācās no jauna, ko no viņa sagaida.

Šāda konsekvence palīdz prasmes pakāpeniski pārnest uz ikdienas dzīvi.

Noslēgumā

Ja bērns skolā uzvedas citādi nekā individuālajā terapijā, tas nenozīmē, ka viņš neprot.

Visbiežāk tas nozīmē, ka viņam vēl nepieciešams atbalsts, lai izmantotu jau apgūto citā vidē.

Tieši tāpēc mūsu darbs nebeidzas brīdī, kad prasme ir apgūta kabinetā.

Mērķis ir palīdzēt bērnam izmantot šīs prasmes tur, kur tās patiešām būs vajadzīgas - skolā, mājās un sabiedrībā.

/Olga Sergejeva

Privātās sākumskolas Impulss dibinātāja, ABA speciāliste